Onkologu asociācija: Latvija mūsdienīgā vēža ārstēšanā atpaliek vismaz par desmit gadiem

Latvija mūsdienīgā vēža ārstēšanā atpaliek vismaz par desmit gadiem, norādīja Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis.

Pēc viņa paustā, Latvijā sistēmiskajā ārstēšanā mediķi ir spiesti izmantot novecojušus medikamentus pretēji praksei Eiropā, tostarp Lietuvā un Igaunijā, kur aizvien vairāk izmanto efektīvāku un pacientu veselību saudzējošāku personalizētu medicīnisko aprūpi.

Eglītis ir norūpējies, ka drīz Latvija varētu kļūt par vienu no nedaudzajām valstīm Eiropā, kas turpina paļauties uz zālēm un ārstēšanas shēmām, kas radītas pirms 10 līdz 15 gadiem. Tāpēc svarīgi ieviest praksē programmu, kurā noteikts, kādā laika periodā sasniedzams vajadzīgais līmenis un ieviešamas jaunas ārstēšanas tehnoloģijas un medikamenti.

Tāpat Eglītis norādīja, ka onkoloģijā jau gadiem tiek atlikta mūsdienīgu medikamentu iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā finansējuma trūkuma dēļ, taču ir pēdējais laiks kaut ko mainīt.

Medikamentu krūts vēža terapijas nodrošināšanai valstī gada laikā nekas būtiski nav mainījies, kamēr pasaulē un Eiropā pēdējā gada laikā pieejams jaunās paaudzes medikaments, kas ir efektīvs metastātiska hormonu receptoru pozitīva krūts audzēja gadījumā. «Kā jaunās paaudzes zāles, tās ir dārgas un tikai reta sieviete var atļauties tās nopirkt, taču realitāte ir tāda, ka šāda tipa ir aptuveni 60% no visiem ļaundabīgajiem krūts audzējiem, un iespējamas slimības progresijas gadījumā šis medikaments ir efektīvs. Jautājums, kad valsts varēs atļauties to kompensēt,» piebilda Eglītis.

Pēc viņa domām, ekonomiskās efektivitātes izvērtēšanas mehānisms medicīnā ir diezgan apšaubāms, jo tie nav salīdzināmi lielumi, kas tiek izvērtēti - cilvēka dzīvība, veselība pret naudas daudzumu, un, kas nepieciešams, lai izārstētu pacientu.

Viņš skaidroja, ka aizvadīts vēl viens gads, kura laikā onkoloģijas jomā notikušas dažas būtiskas pārmaiņas. «Labs ieviesums ir tā sauktais «zaļais koridors«. Līdz ar tā darbību audzis pacientu skaits, kas savukārt aktualizējis vairākas ilgstoši nerisinātas problēmas - medicīnas personāla un mūsdienīgas efektīvas terapijas pieejamības ierobežotību,» atzina onkologs.

Tomēr viņš norādīja, ka, kaut arī «zaļais koridors» nenoliedzami ir labs sākums, lai jomu sakārtotu, liels jautājums ir par tiem krūts vēža pacientiem, kuri pabeiguši ārstēšanas kursu un tagad viņiem nepieciešama speciālistu uzraudzība, kas ietver arī dažādu izmeklējumu regulāru veikšanu.

Asociācijas vadītājs skaidroja, ka pat, ja pastāv aizdomas par audzēja atkārtotu aktivitāti, pacienti, kas pabeiguši ārstēšanas kursu, patlaban nevar izmantot «zaļā koridora» priekšrocības. «Domāju, ka tuvākajā laikā tiks rasts risinājums šai problēmai, lai mēs arī šos cilvēkus varētu izmeklēt prioritārā kārtā, jo vēža gadījumā laiks nav mūsu draugs,» atzina Eglītis.

Statistika liecina, ka pat tām sievietēm, kurām krūts vēzis diagnosticēts agrīni un kuras saņēmušas pilnvērtīgu ārstēšanu, pastāv risks slimības progresijai. Līdz ar to, ja cilvēkam ir sūdzības vai pasliktinājušies audzēju marķieri, vajadzētu iespējami ātrā laikā censties noskaidrot iemeslu, kāpēc tas tā ir, skaidroja Eglītis.

Tāpat viņš norādīja, ka asociācijai pieejamie dati liecina, ka skrīninga ziņā atsaucība no sievietēm joprojām ir maza un viņas neizmanto piedāvāto iespēju bez maksas veikt mamogrāfiju krūtīm. «Ir dažādas idejas un iestrādes, kā šo procesu uzlabot, un cerams tas viss nonāks līdz reālam risinājumam tuvākajā laikā. Pozitīvi ir tas, ka Slimību profilakses un kontroles centra paspārnē tiks izveidota skrīninga programmu vadības grupa,» piebilda onkologs.

Tāpat Eglītis norādīja, ka līdz šim joprojām nav atrisināts jautājums par rekonstruktīvajām krūts operācijām. Patlaban Ministru kabinetā saskaņošanai ir noteikumi, kuros ietverti arī grozījumi par piemaksām personālam, kas piedalās sarežģītās, garās operācijās onkoloģijā, un varbūt papildus finansēto operāciju sarakstā tiks iekļautas arī atsevišķas krūts dziedzeru operācijas, tostarp tādas, kas saistītas ar rekonstrukciju onkoloģiskas saslimšanas gadījumā.

Komentējot Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2017.-2020.gadam, onkologs uzsvēra, ka, ja šī plāna ietvaros paredzētie naudas līdzekļi tiks piesaistīti un plānu ieviesīs, tad situācijai onkoloģijas jomā valstī vajadzētu uzlaboties.

Eglītis arī piebilda, ka Latvijā būtu daudz vairāk jākoncentrējas uz agrīnu diagnostiku un valsts ieviestās skrīninga programmas maksimālu izmantošanu, kā arī nepieciešama jaunās paaudzes izglītošana šajos jautājumos. Tāpat beidzot jārod atbilde uz jautājumu, ko darīt tiem pacientiem, kuriem atklāta onkoloģiska saslimšana tagad, kā arī, kā viņi var saņemt iespējami optimālu jeb labāko ārstēšanu patlaban.

Pēc Eglīša paustā, pēdējos desmit gados onkoloģijas pacientu skaits Latvijā ir samērā konstants - pirmreizēji diagnoze vēzis gada laikā tiek uzstādīta apmēram 11 000-11 500 cilvēkiem. Krūts vēzis ir viens no tipiskiem rietumu civilizācijas audzēju veidiem, tāpēc sievietēm tā ir biežākā onkoloģiskā saslimšana, kā arī biežākais nāves iemesls reproduktīvā vecumā. Tomēr nedrīkstot aizmirst, ka, pateicoties mūsdienīgām diagnostikas metodēm un efektīvām ārstniecības iespējām, pasaulē vēzi vairs neuztver kā smagu, neārstējamu slimību, bet gan kā hronisku saslimšanu, ar kuru var ilgstoši sadzīvot, nezaudējot darba spējas un aktīvu atrašanos sabiedrībā.

Pievieno komentāru

Veselība