30 klimatam draudzīgi soļi

Tikko piedzīvotais karstuma vilnis dažādos Latvijas reģionos uzstādīja vēl nebijušus rekordus. Arvien biežāk savā ikdienā novērojam arī citas Latvijas klimatam neraksturīgas un ekstremālas dabas parādības - ilgstošs sausums, lietusgāzes, plūdi un vētras. 

Taču diez vai būs kāds, kas, braucot pa applūdušām Rīgas ielām, vainos sevi. Diez vai vētras laikā nokritis koks, kurš zem sevis saplacinājis mašīnu, liek cilvēkiem aizdomāties, ka viņi paši pie tā ir vainīgi, un ne jau tāpēc, ka neveiksmīgi novietojuši mašīnu, bet gan tāpēc, ka ir atbildīgi par siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas izraisījušas klimata pārmaiņas.

Klimata pārmaiņas

Nenoliedzami pakāpeniskās industrializācijas dēļ klimata pārmaiņas uz mūsu planētas ir likumsakarīgas un, iespējams, neizbēgamas, taču nedrīkst aizmirst un ignorēt faktu, ka šīs pārmaiņas ietekmēs mūsu labklājību – ekonomisko attīstību, pārtikas nodrošinājumu, veselību u.tml. Nenoliedzami, klimats ir mainījies vienmēr un to ir veicinājuši dabiski faktori, piemēram, vulkānu aktivitāte, klimatiskās sistēmas novirzes vai nelielas izmaiņas Zemes trajektorijā ap Sauli. Lai arī cilvēks pret šo lielo dabas varenību izskatās mazs un bezspēcīgs, pēdējie 150 gadi ir parādījuši ka spējam Zemei nodarīt lielu kaitējumu un izjaukt planētas dabīgo līdzsvaru arī pašu rokām.

Siltumnīcas efekts

Katru dienu Saule silda Zemi un tā daļu no šī uzņemtā siltum atstaro. Taču noteiktas gāzes atmosfērā pilda siltumnīcas stikla funkciju – tās ļauj saules siltumam nonākt Zemes atmosfērā, bet kavē tā aizplūšanu. Ik dienu cilvēks veic neskaitāmas darbības, kas būtiski ietekmē klimatu, piemēram, fosilā kurināmā sadedzināšana, mežu izciršana vai lopkopība. Piemēram, 1 kg liellopu gaļas pēc savas ietekmes uz klimatu līdzinās 250 km garam autobraucienam. Mājlopi vieni paši rada 18% visu pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas to barības traktā un mēslu apsaimniekošanā. Viena govs vidēji dienā izdala 60-200 litrus metāna. Sareizinot ar 1,3 miljardiem pasaulē esošo govju, ik dienu gaisā nonāk aptuveni 100 miljoni tonnu metāna, kas ir viena no aktīvākajām siltumnīcefektu veicinošajām gāzēm.

Tāpat arī 14 % siltumnīcas efekta gāzu izmešu rada tas, kā mēs audzējam, apstrādājam, izplatām un patērējam pārtiku un ir skaidrs, ka ik katrs var sevi attiecināt kādai no nosauktajām kategorijām. Vēl 18 % izmešu rodas mežu izciršanas dēļ – lielā mērā tāpēc, lai atbrīvotu zemi lauksaimnieciskai ražošanai. Šobrīd Latvijā mēs ik gadu patērējam aptuveni 12 miljonus kubikmetru koksnes. Taču vislielāko kopējo CO2 emisiju apjomu Latvijā rada transport un enerģētika: apkure, elektrība, siltais ūdens.

Iespaidīgu klimata pēdu pēc sevis atstāj arī gaisa transports, tas tiek pozicionēts kā viens no visstraujāk augošajiem CO2 gāzu ģenerētājiem atmosfērā. Šādus secinājumus sniedz avio industrijas attīstības statistika, kas rāda, ka gaisa satiksmes pieaugums kopš 1990. gada ir palielinājies par 80%.  Lidmašīnu radītais CO2 izmešu daudzums atmosfērā viena gada laikā ir vienāds ar CO2 daudzumu, ko ģenerē viss Āfrikas kontinents kopumā. Šobrīd pasaulē komerciāli izmantojamās aptuveni 16 000 lidmašīnas gada laikā rada vairāk nekā 700 miljonu tonnu CO2 izmešu.

30 klimatam draudzīgi soļi

Sabiedriskā vides aizsardzības organizācija “Zaļā brīvība” projekta ietvaros ir apkopojusi 30 vienkāršus un klimatam draudzīgus soļus - http://www.zalabriviba.lv/jaunumi/30-klimatam-draudzigi-soli/, kurus ikviens var ieviest savā ikdienā, tādā veidā mazinot siltumnīcefekta gāzu apjomu.  

Sociālajos medijos un sabiedrībā kopumā valda ļoti dažādi viedokļi par viena cilvēka ietekmi uz klimatu. Problēma ir tā, ka cilvēks domā, ka viņš ir pārāk mazs, lai ko ietekmētu. Ko tad es? Es jau neko! Taču tā nav - katra cilvēka ikdienas soļi atstāj pēdas nospiedumu vidē, un tikai katrs pats var izlemt, kādā pasaulē viņš vēlas dzīvot. 

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti