Ogres muzeja jaunieguvums – porcelāna servīze “Vita” 1

Jaunieguvumi līdz muzeja krājumam nonāk dažādos veidos – lielākoties tie ir dāvinājumi no cilvēkiem, kuri lietas vairs nevēlas glabāt, bet, apzinādamies priekšmetu materiālo vai sentimentālo vērtību, nevēlas arī tās izmest.

Šī mēneša jaunieguvums – Rīgas Porcelāna un fajansa fabrikas porcelāna servīze – noteikti ir viens no tādiem priekšmetiem, jo muzejā nonāca teju no kādas Tīnūžu ielas daudzdzīvokļu nama atkritumu tvertnes. Jāsaka paldies tās anonīmajam īpašniekam, izmešanai trauki bija sakrāmēti kastē un saudzīgi atstāti blakus atkritumiem, nevis izbērti konteinerā.

Konkrēto servīzi „Vita” varam dēvēt par lielisku muzeja krājuma ieguvumu. Servīzes vērtību palielina trauku labais stāvoklis, kā arī tas, ka komplekts ir nosacīti pilns. Saglabājušies pamatpriekšmeti – kafijas kanna, krējuma trauciņš un cukurtrauks, visi ar oriģinālajiem vākiem, kā arī sešas kafijas tasītes un septiņas apakštasītes. Trūkst vienīgi deserta šķīvīši (lielāki par apakštasēm, gludi, ar rievotu maliņu, parasti balti un mala dekorēta ar to pašu rakstu, kas uz kannas un tasīšu korpusa). Tasīšu un apakštasīšu skaits atšķiras, jo visdrīzāk servīze bija paredzēta lielākam cilvēku skaitam, šis ir tas, kas gadu desmitu laikā palicis no pilnā komplekta. Šāda veida servīzēm tā saukto “trio” – tasi, apakštasi un šķīvi – varēja iegādāties atsevišķi, gan kā suvenīru, gan esošās servīzes papildināšanai. Iespējams arī, ka praktisku apsvērumu dēļ īpašnieks deserta šķīvīšus nolēmis paturēt (tie ir lielāki, tāpēc daudzfunkcionālāki par apakštasēm).

Kā palīdzēja noskaidrot Rīgas Porcelāna muzeja galvenā krājuma glabātāja Iliana Veinberga: “Servīze ir no agrīnajiem ražošanas posmiem, jo cukurtrauks ir vēl “vecais”, proti, ar paplašinātu augšdaļas atvērumu, drīz vien pēc šī dizaina izstrādes ražošanas apsvērumu dēļ cukurtrauks tika ražots apvērsts – ar šauru augšdaļu un platu apakšdaļu”.

Tātad trauku komplekts, visticamāk, datējams ar 1960. gadu beigām, lai gan šāda tipa servīzes (ar apvērsto cukurtrauka formu) masveidā ražotas arī 1970. gados. Tā darināta no tā sauktā plānsienu porcelāna, kas plaši izmantots 1970. gados. Trauku gatavošanai izmantotas dažādas tehnoloģijas: kafijas un krējuma kanna, cukurtrauks un tases ir lietas, apakštases – formētas.

Lai arī ikdienā reti aizdomājamies, gandrīz aiz katras sadzīviskās lietas ir kāds mākslinieks, tehnologs, dizainers, kura stundām ilgais darbs vēlāk pārtop par taustāmiem priekšmetiem, kas veido mūsu ikdienu, interjeru un gaumi. Servīzes “Vita” formu veidojusi ilggadējā Rīgas porcelāna fabrikas dizainere Zina Ulste, dekoru – māksliniece Maija Zagrebajeva. Ar dažādu dekoru variācijām “Vita” ir viena no Rīgas porcelāna rūpnīcas populārākajām un visilgāk ražotajām servīzes formām. 

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Ļoti skumji

Skumji, ka muzejs Ogrē visus šos gadus nespēj iedomāties, ka pat maza atlīdzība naudas veidā pamudinātu daudzus senos ogrēniešus atnest - atdāvināt lietas, kuras cienījamie/godājamie speciālisti pat neaizdomājas. Jo pašiem sakarīgas algas katru mēnesi, siltas darba vietas...

pirms 13 dienām, 2017.06.10 00:19

Brīvais laiks