Kas ir Lielā Piektdiena un kāpēc to atzīmējam?

Piektdien kristīgajā baznīcā tiek pieminēta Lielā piektdiena - Kristus notiesāšanas un nāves diena. Saskaņā ar Evaņģēlijos rakstīto, šai dienā Jēzus nonāca romiešu un jūdu farizeju tiesas priekšā, kura pieņēma lēmumu par viņa nonāvēšanu, piesitot krustā. Pieminot Kristus ceļu ar krustu plecos līdz soda izpildes vietai, daudzas draudzes šai dienā dodas simboliskos krusta gājienos, pārdomājot notikumus viņa pēdējās pirmsnāves stundās. Savukārt, atsaucoties uz Bībelē rakstīto, ka Jēzus krustā sists dienas trešajā stundā, daudzi Lielās piektdienas dievkalpojumi baznīcās sākas trijos pēcpusdienā.

Kā pastāstīja Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, Lielo piektdienu par grēku un sēru dienu uzskatījuši jau pirmie kristieši. Baznīcās šajā dienā izskan vēsts par to, kā Dieva Dēls tika sists krustā un mira par pasaules grēkiem. Šajā dienā parasti netiek svinēts Svētais Vakarēdiens un arī dziesmas izskan bez pavadījuma.

Arī baznīcu altāri šajās dienās ir tukši un nereti tiek nopūstas sveces, kas simbolizējušas dzīvo Kristu. Tās no jauna tiek aizdedzinātas Lieldienu naktī no Lieldienu uguns. Liturģiskā krāsa Lielajā piektdienā ir melna - tā simbolizē nāvi, tumsu un iznīcību.

Turklāt Romas katoļu baznīcā Lielā piektdiena ir vienīgā diena gadā, kad priesteri necelebrē Svēto Misi un ticīgajiem šajā dienā jāievēro stingrs gavēnis.

Pareizticīgo un vecticībnieku baznīcās Lielās piektdienas rīta dievkalpojums tiek noturēts vēl ceturtdienas vakarā, kad tiek lasīti 12 lasījumi no evaņģēlijiem, kuros stāstīts par Kristus ciešanām. Pirmais un pats garākais lasījums ir no Jāņa evaņģēlija, kurā Jēzus par sevi liecina kā par augšāmcelšanos un dzīvību, bet lasījumi noslēdzas ar aprakstu no Mateja evaņģēlija par aizzīmogoto kapu.

Lielajā piektdienā dievišķo liturģiju nenotur, bet tiek noturēts Stundu dievkalpojums, kurā vēlreiz lasa tekstus no evaņģēlijiem par Kristus ciešanām. Šajā dienā baznīcas vidū tiek novietots paaugstinājums - "zārks", bet uz altāra tiek novietots audekls, uz kura attēlots kapā guldītā pestītāja attēls.

Lielā piektdiena latviešu folklorā

Lielā Piektdiena, tāpat kā Zaļā Ceturtdiena ir izteikti kristīga tradīcija un latviešu folklorā atrodami vien pāris ar to saistīti fakti, pārsvarā ticējumi.

Kāds ticējums saka, ka Lielās Piektdienas rītā pirms saullēkta jāēd speķis, jo tad tajā gadā nebūs jāredz neviena čūska, bet ja tiks ēsti mārrutki, tad varēs izvairīties no sliktām lietām. Savukārt tie, kas grib daudz naudu un laimi, tiem jāiet Lielās Piektdienas rītā lasīt skaidiņas.

Uzmanīgiem jābūt ar uguns kuršanu Lielajā Piektdienā, jo, ja uguns kurot nodziest, tad mājās tajā gadā gaidāmas bēres. Tāpat ticējums aicina Lielajā Piektdienā veļu nežāvēt, citādi tajā gadā kāds piederīgais miršot.

Bet tiem, kam stresu rada sirma mata atrašana, Lielajā Piektdienā nevajadzētu ķemmēties, jo ticējums vēsta, ka tiem, kas šajā dienā ķemmējas, ātri nosirmo mati. Cits ticējums stāsta, ka, ja matus tomēr ķemmēs, tad vislabāk zem apiņiem, jo tad tie augot kupli, bet ja ķemmēs zem eglēm, tad nesāpēs galva.

Ja pie mājas ir kāda ābele un gribas rudenī daudz ābolus, tad Lielās Piektdienas rītā jāiet ābeles pērt ar biksēm, jo tad āboli aug labi un lieli.

Savukārt skaistumam noderēs šis ticējums, kurš aicina Lielās Piektdienas rītā iet mazgāties tekošā ūdenī, jo tad visu gadu būs veselība, nesvīdīs kājas, nemetīsies pumpas un vasarā saule nenosvilinās ādu.

Pievieno komentāru

Brīvais laiks