Kā radās Lieldienu zaķis?

Viens no tipiskākajiem Lieldienu simboliem ir Lieldienu zaķis, kas nes krāsainas olas. Taču, lai šīs olas nopelnītu, ir jāiztur pārbaudījumi: vai nu jāmeklē tās, vai jāpiedalās ar olām ripināšanas sacensībās, vai arī jāsitas ar citu olu.

Lai nu kā tur būtu, pirmo reizi Lieldienu zaķis vēstures avotos minēts 1555. gadā. Taču toreiz gan tas tika izmantots vienīgi svētku cepetim. Bērnus ar olām zaķis sāka apdāvināt gadsimtu vēlāk - ap 1682. gadu. Kāpēc tieši zaķim ir uzticēts šis gods, nav zināms, taču līdz mūsdienām saglabājušies atsevišķi minējumi par to:

- Pavasara dieviete Ostere zaķi kā labo gariņu sūta pie cilvēkiem, lai noskaidrotu, kas notiek cilvēku mājās. Par to viņa reizi gadā ļauj zaķim dēt raibas olas cilvēkiem.
- Zaķis, tāpat kā ola, tiek uzskatīts par auglības simbolu.
- Lieldienās zaķis ir tas pats, kas Ziemassvētkos vecītis vai rūķis, kurš ciemojas un apdāvina čaklus un paklausīgus bērnus.
- Tas ir vienkārši joks, kam grib ticēt gan pieaugušie, gan bērni.
- Tas ir protestantu izgudrojums pretstatā katoļu kultam svētīt olas.

Lieldienu zaķis ir attēlots kristietības ikonogrāfijā, simbolizējot neaizsargātību, spēju atrauties no vajātājiem, ja skrien kalnā, jo priekškājas tam īsākas par pakaļkājām. Zaķis uzskatāms arī par auglības simbolu, jo pavasarī daba mostas jaunai dzīvei.

Pievieno komentāru

Interesanti